Astrīda Lindgrēne: Ronja, laupītāja meita

Tulkojusi no zviedru valodas Eugenija STRAVINSKIENĖ

Mežiem klāta pakalna virsotnē, pilī, ko zibens pāršķēlis uz pusēm, dzīvo Ronja — meitene, kas dzimusi laupītāju bandas vadoņa Matisa ģimenē. Viņas dienas paiet, rotaļājoties ar laupītājiem un baudot vecāku lutināšanu, bet aiz pils mūriem viņa gaida iepazīšanos ar maģisko mežu, kas pilns ar rūķiem, lidojošām būtnēm un citām neparastām radībām. Tikmēr Matis vēro, kā meita aug, un cer, ka Ronja pārņems no viņa laupītāju bandas vadību. Viņu ikdienu, kurā ir laupīšanas, kopā sanākšanas un dziesmas, kā vēl viens zibens spēriens pārtrauc ziņa, ka Matisa mirstīgais ienaidnieks Borka apmeties kopā ar savu bandu pils otrā pusē. Ar laupītājiem dzīvo arī Borkas dēls Birks. Kad Ronja viņu ierauga pirmoreiz, viņa jūt, ka viņš ir tieši tāds mazs cilvēks kā viņa pati, pēc kura viņa vienmēr ilgojusies un gaidījusi. Lai gan sākumā bērni, tāpat kā viņu vecāki, sacenšas un stūrgalvīgi paliek pie sava, pamazām, daloties piedzīvojumos un pārbaudījumos, viņi kļūst par draugiem. Viņu slepenā draudzība kļūst par izaicinājumu ne tikai bērniem, bet arī laupītāju bandām, un galu galā pārtop bēgšanā no mājām uz mežu.

„Ronja, laupītāja meita” ir viens no slavenās zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes (1907–2002) pazīstamākajiem darbiem. Viņas grāmatas ir tulkotas vairāk nekā 95 valodās. Astrīda Lindgrēne saņēmusi vairākus desmitus apbalvojumu, tostarp Hansa Kristiana Andersena medaļu — augstāko starptautisko apbalvojumu bērnu rakstniekiem un grāmatu ilustratoriem. Viņa radījusi tādus leģendārus, pasaulslavenus tēlus kā Pepija Garzeķe, Karlsons un Emīls no Lennebergas.

„Ronja radās tāpēc, ka, dzīvojot pilsētā, man ļoti pietrūka lauku un dziļā meža. Viss sākās ar to, ka iztēlojos kalnu un uz tā — laupītāju pili, kas pēkšņi pāršķēlās uz pusēm. „Kādi cilvēki tur dzīvo?” es prātoju. Ā, vienā laupītāju ģimenē ir meita, bet otrā — dēls. Gluži kā Romeo un Džuljeta. Sākumā viņi strīdas un ķircina viens otru, bet pamazām kļūst par draugiem…” reiz teica autore.

„Ronja ir meitene, kura uzdrošinās izvēlēties pati savu ceļu. Lai gan viņa ļoti līdzinās tēvam, viņa nespēj pieņemt viņa pasaules uzskatu un palikt viņa pilī; viņai pašai jāpiedzīvo, ko nozīmē draudzība, mīlestība un zaudējums. Aizbēguši no mājām brīvībā, bērni mežā ne tikai pieaug, bet arī parāda pieaugušajiem, ka vienīgais veids, kā kļūt stipriem, ir iemācīties dzīvot kopā un apvienoties. Manuprāt, Astrīdas Lindgrēnes darba atziņas mūsdienās ir ārkārtīgi aktuālas un svarīgas. Mūsu iestudējums „Ronja, laupītāja meita” ir muzikāls, asprātīgs un vienlaikus dziļš stāsts par pieaugšanu,” saka iestudējuma režisore un dramaturģiskās adaptācijas autore Eglė Švedkauskaitė.

Iestudējumā skan dziesma, ko izpilda “Ąžuoliukas” Mūzikas skolas 4. klases zēnu koris (mākslinieciskais vadītājs Vytautas Miškinis, kormeistare Daiva Leipuvienė).

*** Bērniem līdz 4 gadu vecumam biļete nav nepieciešama, taču viņiem skatītāju zālē netiek ierādīta atsevišķa sēdvieta, un viņi jāsēdina pavadošā pieaugušā klēpī. (Lūdzam pasākuma norises vietā uzrādīt vecumu apliecinošu dokumentu.) ***

Astrid Lindgren tiesības