Skiso

Vahur Keller “SKISO”

Autors, režisors, skaņu dizainers: Vahur Keller
Māksliniece: Britt Urbla Keller
Horeogrāfe: Kristina Paškevicius
Gaismu mākslinieks: Rene Topole
Aktieri: Meelis Kubo, Elina Reinold, Liis Haab

Kellerteater jaunais iestudējums “Skiso” ir psiholoģisks trilleris, ko iedvesmojusi Edvarda Teodora Geina, dēvēta par “Plēinfīldas briesmoni”, dzīve, Roberta Bloha stāsts “Psiho” un Alfrēda Hičkoka tāda paša nosaukuma filma.

Motīvs par vīrieti, kurš dzīvo kopā ar savu mirušo māti, režisoru un dramaturgu Vahuru Kelleru vajā jau vairākus gadus. Tas ir ne tikai bagātīgs materiāls arhetipiskai drāmai, bet arī dziļi cilvēcisks un vienmēr aktuāls temats — kā mirušie ietekmē dzīvo dzīves. Atmiņās turpina dzīvot visi cilvēki, kas mums ir svarīgi — reizēm mēs ar viņiem sarunājamies, citkārt viņi mums dod padomus. Cilvēki, kas miruši pirms ilga laika, joprojām ietekmē veselu tautu likteņus. Dažkārt viņu ķermeņi netiek apglabāti, bet pēc nāves tiek saglabāti, lai cilvēki varētu turpināt dzīvot un sazināties ar saviem senčiem vienā un tajā pašā fiziskajā telpā.

Kur cilvēka apziņā mājo mirušais, un cik ļoti viņš atšķiras no dzīva sarunu biedra? Pat sazinoties ar dzīviem cilvēkiem, mēs spējam uztvert un saprast tikai to, kam mūsu apziņa ir gatava — to, kas kaut kādā veidā jau pastāv kaut kur mūsu prātā. Sazinoties ar mirušajiem, dialogs, visticamāk, norit starp dažādām mūsu apziņas daļām, un jaunas idejas vai lēmumi, iespējams, rodas līdzīgi kā sarunās ar citiem dzīviem cilvēkiem. Taču tas ir tikai vispārīgs un virspusējs skaidrojums.

Kas notiek, kad cilvēka, kurš dzīvo tikai kopā ar mirušajiem un sazinās galvenokārt ar viņiem, apziņā parādās vēl kāds dzīvs cilvēks — tāds, kurš ne vienmēr uzvedas tik paredzami kā līdzšinējie sarunu biedri? Šāds pavērsiens varētu pat satraukt mirušos. Kellerteater raksturīgajā manierē iecerētais iestudējums pēta, kas, iespējams, notika Ed Geina prātā, pirms viņš nomira psihiatriskajā klīnikā, un izzina izplūdušās robežas starp dzīvo un mirušo pasauli.