Patiesība un taisnība V
Oriģinālais nosaukums: Tõde ja õigus V
- Kad
- Ceturtdiena 25.02.2027 · 19:00Igaunijas laiks
- Organizators
- Endla Teater
Pievienot kalendāram
“Kas tur atnāca — savējais vai svešinieks?” Jaunpienācējs nodrebēja no galvas līdz kājām. “Izskatās, ka savējais,” viņš pēc brīža svārstīgi atbildēja. “Bet pēc balss es nevaru pateikt,” vecais vīrs sacīja no tumsas. “Tā šķiet pazīstama, bet…” “Diez vai jūs to atpazītu,” teica jaunpienācējs. “Jūs to sen neesat dzirdējis.” Iestājās ilgs klusums piķa melnā tumsā. Tad vecais vīrs sakustējās gultā, tā iečīkstējās, un viņš nedroši, gandrīz bažīgi jautāja: “Vai tas tiešām esi tu, Indrek?”
Režisors Ingomārs Vihmars: “Man šķiet, ka, nosaucot savu darbu par ‘Patiesību un taisnību’, Tammsāre to nedomāja pārāk nopietni; tajā ir diezgan daudz ironijas. Viņš nojauta, ka tas, ko cilvēki meklē un kas viņiem vajadzīgs, nav patiesība un taisnība, bet gan līdzjūtība un mīlestība. Tiecoties pēc savām tiesībām un meklējot patiesību, darba varoņi cīnās ar zemi, Dievu, sabiedrību, paši ar sevi un cits ar citu. Piektajā daļā šī cīņa viņus visus ir nogurdinājusi, un viņiem nekas cits neatliek kā padoties. Piedot sev un citiem. Ja vien tie ‘citi’ patiešām eksistē. Kad pārstāj cīnīties un izlīgsti ar sevi, tu izlīgsti arī ar tiem ‘citiem’, un zemē iestājas miers! Patiesībā šo stāstu varētu saukt par ‘Piedošanu un padošanos’, vai ‘Mīlestību un līdzjūtību’, vai, kāpēc ne, par ‘Mīlestību un nāvi’. Taču es varu arī būt ironisks un tomēr nosaukt iestudējumu par ‘Patiesību un taisnību’, lai gan tas patiesībā nav ne par patiesību, ne par taisnību, bet gan par dzīvi un mīlestību. Vai tas vispār ir mūsdienīgs stāsts? Protams, ka nē — cilvēki mūsdienās necīnās! (Tā bija ironija.)” Video (fotogrāfijas: Gabriela Urma)
Informācija nāk no avota. Izmaiņas pārbaudi pie organizatora.