Pirmizrāde! Meieres kundze un mazais putniņš

Reiz dzīvoja Meiera kungs un Meieres kundze. Meieres kundze raizējās par visu. Viņa raizējās par laikapstākļiem, nelaimēm un to, kas varētu notikt. Viņas iztēlē mājoja Raižu ēna, nemitīgi radīdama katastrofiskus scenārijus, tāpēc viņa centās visu paredzēt, kontrolēt un sevi no visa pasargāt. Meiera kungs dzīvoja pavisam citādi. Viņš mierīgi pieņēma katru dienu tādu, kāda tā nāca, un, kad pasaule šķita pārāk sarežģīta, iegrima tējas dzeršanas rituālā. Tā viņu dzīve ritēja kā parasti. Līdz kādu dienu viņu dārzā parādījās mazs putniņš — Ciepukė. Kopš tās dienas Meieru pasaule sāk mainīties. Viņu ikdienā ienāk rotaļas, pārsteigumi, tuvība un arvien vairāk mīlestības.

Volfs Erlbruhs (1948–2022) bija vācu bērnu grāmatu autors un ilustrators, kā arī viens no vadošajiem mūsdienu bērnu literatūras veidotājiem. Viņa darbus raksturo filozofisks dziļums, smalks humors, eksistenciālas tēmas un viegli atpazīstams, ar roku veidots kolāžu stils.

Mūsdienās, kad raizes par nākotni, nedrošība un pastāvīgi draudi kļuvuši par daudzu cilvēku ikdienas daļu, Meieres kundzes stāsts šķiet īpaši aktuāls. Izrāde vēsta par iespēju atbrīvoties no pastāvīgām bailēm, satuvinoties ar otru, rūpējoties un mīlot. Audzinot Ciepukė, mainās arī Meieres kundze — viņa mācās atlaist kontroli un atklāt sevī brīvību. Mīlestība kļūst par spēku, kas palīdz atbrīvoties no bailēm un piešķir mums spārnus.

Izrādes veidotāji dalās pārdomās par izrādi:

“Izrāde par patiesu izjūtu, kas pārveido, atbrīvo un iekrāso pasauli citās krāsās...” (Lijana Muštašvili)

“Nelieli ikdienas sīkumi — ceļš uz lielu dzīves mīlestību.” (Erika Gaidauskaitė)

“Izrāde par neparastām parastu cilvēku dzīvēm.” (Karolis Butvidas)

“‘Meieres kundze’ man ir jūtīguma un raižu bībele. Brīnišķīgi maigs stāsts par katrā no mums mītošo šķībumu un savdabību. Par to, ka būt mazliet šķībam, nepilnīgam un atšķirīgam nav trūkums, bet gan viena no mūsu skaistākajām īpašībām.” (Neringa Keršulytė)

“Izrādē robeža starp realitāti un iluzoro realitāti nemanāmi izzūd; sapņi ir ne mazāk svarīgi un ne mazāk īsti kā mūsu ikdienas dzīve.” (Andrius Šiurys)

“Tas ir stāsts par mīlestību, kas dod spārnus.” (Justina Jukonytė)