Līnenas skaistuma karaliene

“Ir daudz citu lietu, kas nav mazāk bīstamas un var tikpat viegli jūs pazudināt. Varbūt pat vēl vieglāk.” “Piemēram?” “Nu, piemēram, šī mūsu smirdīgā mazpilsēta.”

Kādā nomaļā Īrijas Konemāras kalnu pilsētiņā dzīvo divas sievietes: Maureena, kalsna, neizskatīga vecmeita, un viņas padzīvojusī, slimīgā māte Mēga. Maureenas dienas piepilda naids pret māti. Viņa nespēj paciest Mēgas slimību iztēlošanos un manipulēšanu, nespēju pagatavot pat zupu vai putru un to, ka ik rītu māte izlej savu naktspodu virtuves izlietnē.

Kādu dienu kaimiņi, brāļi Pats un Rejs, uzaicina Maureenu uz atvadu ballīti par godu viņu tēvocim. Maureena nolemj doties un pavada nakti ar Patu, kuru pēc tam atved mājās. Viņš kļūst par Maureenas pirmo draugu un viņas biļeti prom no dzīves kopā ar manipulatīvo māti un prom no mazpilsētas. Taču Mēgas manipulēšana un Maureenas sarežģītā pagātne traucē viņai meklēt laimi. Vai Maureenai izdosies izrauties no mazpilsētas dzīves un vienmuļības tvēriena? Vai arī īstenība nav gluži tāda, kā šķiet?

Režisore Ieva Stundžytė stāsta: “Ar dramaturga darbiem pirmoreiz iepazinos, studējot LMTA, kad Jaunajā teātrī noskatījos Jonasa Vaitkus iestudēto “Spilvencilvēku” un Klaipēdas Drāmas teātra viesizrāžu laikā Viļņā — Gīta Padegima režisēto “Līnenas skaistuma karalieni”. Atmiņā palika nevis paši iestudējumi, bet vispirms jau Mārtina Makdona rakstība un tās radītais iespaids: tēmas, kas ir tik asas, ka liek justies neērti; rotaļīgi, pretrunīgi dialogi, kas, šķiet, uzrakstīti ar vieglu roku; paradoksālas situācijas, kuras kaut kādā ziņā ir dziļi pazīstamas; un melnais humors, kas balansē uz absurda robežas.

“Sievietes man ir ļoti svarīgas — gan kā aktrises, gan kā tēli, gan plašākā nozīmē. Apzināti meklēju iestudējumiem materiālu, kas ir paredzēts sievietēm un, lai arī ne obligāti stāsta par sievietēm, tiek veidots kopā ar sievietēm. Manuprāt, tādi apzīmējumi kā “skaista” vai “stipra”, attiecināti uz sievieti, ir dziļi neviennozīmīgi. Skaistums nozīmē būt pašai un būt brīvai no citu viedokļiem; tas nozīmē just, ka esi svarīga pati sev, rūpēties par sevi un sevi mīlēt. Stiprums nozīmē atzīt savu nogurumu, dusmas un sāpes, ļaut vaļu visam emociju spektram un atklāt stereotipus. Veidojot šo iestudējumu, es cenšos to visu izkristalizēt un, par atspēriena punktu ņemot lugu, iedzīvināt.”

Projektu finansē Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.