Līnenas skaistuma karaliene

“Ir daudz citu lietu, kas ir tikpat bīstamas un tikpat viegli var jūs nogalināt. Varbūt pat vēl vieglāk.” “Piemēram?” “Nu, kaut vai šī mūsu nolaistā mazpilsēta.”

Kādā nomaļā pilsētiņā Īrijas Konemāras kalnos dzīvo divas sievietes: Morīne, kalsna, nepievilcīga vecmeita, un viņas vecā, slimīgā māte Meg. Morīnes dienas aizrit, nīstot māti. Viņa nespēj paciest Megas iedomātās kaites un manipulācijas, kā arī to, ka māte neprot pagatavot pat zupu vai putru un katru rītu izlej savu nakts podu virtuves izlietnē. Kādu dienu kaimiņi, brāļi Pats un Rejs, uzaicina Morīni uz atvadu ballīti par godu viņu tēvocim. Viņa nolemj doties un pavada nakti ar Patu, kuru pēc tam atved mājās. Viņš kļūst par Morīnes pirmo draugu — un par viņas iespēju pamest gan manipulatīvo māti, gan mazpilsētu. Taču Megas manipulācijas un Morīnes sarežģītā pagātne apgrūtina viņas centienus atrast laimi. Vai Morīnei izdosies izrauties no mazpilsētas ķetnām un vienmuļās dzīves? Vai arī realitāte nav gluži tāda, kā šķiet?

Režisore Ieva Stundžytė stāsta: “Ar dramaturga daiļradi pirmoreiz sastapos, studējot LMTA. Toreiz Jaunatnes teātrī noskatījos Jonasa Vaitkusa iestudēto izrādi “Spilvencilvēks”, bet Klaipēdas Drāmas teātra viesizrāžu laikā Viļņā — Gyčio Padegimo iestudēto “Līnenas skaistuma karalieni”. Man atmiņā palika nevis paši iestudējumi, bet, galvenokārt, Mārtina Makdonas rakstība un tās radītie iespaidi: tēmas, kas ir tik asas, ka liek justies neērti; rotaļīgi, pretrunīgi dialogi, kas šķiet uzrakstīti ar vieglu roku; paradoksālas situācijas, kuras kaut kādā ziņā ir dziļi pazīstamas; un melnais humors, kas aizvests līdz absurdam.

“Sievietes man ir ļoti svarīgas — gan kā izpildītājas, gan kā tēli, gan arī plašākā nozīmē. Apzināti meklēju iestudējumiem materiālu, kas paredzēts sievietēm un kurā, lai arī ne obligāti par sievietēm, ir sievietes. Manuprāt, sievietes raksturošana kā “skaistas” vai “stipras” ir ļoti neviennozīmīga. Skaistums nozīmē būt pašai un brīvai no citu cilvēku viedokļiem; sajust, ka pati sev esi svarīga, rūpēties par sevi un mīlēt sevi. Stiprums nozīmē atzīt savu nogurumu, dusmas un sāpes; ļaut sev izjust visu emociju spektru un atmaskot stereotipus. Veidojot šo iestudējumu, cenšos to visu izteikt koncentrētā veidā un, par atskaites punktu ņemot lugu, iedzīvināt uz skatuves.”

Projektu finansē Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.