Irānas konference

“Irānas konferences” darbība risinās akadēmiskā konferencē Kopenhāgenas Universitātē. Konferences dalībnieki ir ietekmīgi zinātnieki, sabiedrībā pazīstamas personas un garīdznieki. Sākumā šķiet, ka Ivana Viripajeva luga ir sociālas vai pat politiskas debates starp tās varoņiem par demokrātiju, liberāliem un konservatīviem uzskatiem, cilvēktiesībām un brīvībām, kā arī par ģeopolitisko situāciju mūsdienu globalizētajā pasaulē. Taču, notikumiem vēršoties straujākiem, kļūst skaidrs, ka šis stāsts nemaz nav par politiku, bet gan par varoņu personisko pieredzi, ievainojumiem un vēlmēm.

Dramaturgs Ivans Viripajevs par savu lugu saka: “Redzu, ka mūsdienās daudzi progresīvi cilvēki uz planētas, no kuriem ir atkarīgas svarīgas sociālās pārmaiņas, arvien biežāk sev jautā: vai šai kritiskajai globālajai situācijai ir kāds risinājums, kas derētu visiem? Un kas ir šī kritiskā situācija? Kāda ir problēma? Problēma ir tā, ka mēs, cilvēki, neesam iemācījušies sadzīvot uz šīs planētas. Aiz loga ir 21. gadsimts, bet mēs joprojām dalām teritorijas, iedalām cits citu pēc asinīm, tautības un rases un uzskatām, ka mūsu atzītais garīgais ceļš ir vienīgais pareizais. Kā mums dzīvot šādā pasaulē? Globālā pasaule ir kļuvusi maza. Mēs visi esam kā vienas komunālā dzīvokļa iemītnieki. Mēs karojam un ciešam šo karu dēļ. Beidzot tā dēvētajās mūsdienu progresīvajās aprindās — zinātnieku, politiķu, uzņēmēju un mākslinieku vidū — ir sācis izskanēt jautājums par dzīves jēgu. Mēs visi pamazām nonākam pie secinājuma, ka, ja vēlamies kaut ko mainīt mūsu pasaulē, mums jāsaprot savas dzīves jēga un dzīves jēga vispār. Ja agrāk šie jautājumi šķita piederam ezoterikai, reliģijai un filozofijai, tad mūsdienās tos arvien biežāk uzdod lielos biznesa forumos, politiskās diskusijās un akadēmiskās konferencēs. Kāda ir dzīves jēga? Un vai dzīvei ir kāda jēga ārpus paša jautājuma? Svarīgākais kļūst skaidrs: pat ja daudziem dzīves jēga joprojām ir noslēpums, šis jautājums tomēr kļūst arvien aktuālāks un nozīmīgāks aizvien lielākam skaitam cilvēku uz mūsu planētas. Nav jēgas vadīt uzņēmumu, īstenot politiskās reformas vai radīt mākslu, ja mēs skaidri nesaprotam, kāpēc to darām un kurp dodamies. Tāpēc man personīgi šī luga ir par zināšanām. Taču es gribētu, lai ikviens atklāj kaut ko savu.”

2020. gadā Varēnā notikušajā 11. Dalijas Tamulevičūtes profesionālo teātru festivālā iestudējums saņēma šādus apbalvojumus:
• Aleksandrs Špilevojs tika atzīts par “Labāko režisoru” par “Irānas konferences” iestudēšanu Jozasa Miltina Drāmas teātrī.
• Barbora Šulņūte saņēma nomināciju “Labākais scenogrāfijas noformējums” par Jozasa Miltina Drāmas teātra izrādes “Irānas konference” scenogrāfiju, kas veidota pēc Ivana Viripajeva lugas motīviem (rež. Aleksandrs Špilevojs).
• Jozasa Miltina Drāmas teātra aktieriem: Laimutim Sēdžum, Vītautam Kupšim, Ievai Brikē, Tomai Razmislavičūtei-Juodei, Jolītai Skukauskaitei, Balim Ivanauskam,