Līnenas skaistumkaraliene

“Ir daudz citu, ne mazāk bīstamu lietu, kas var tevi tikpat viegli nogalināt. Varbūt pat vēl vieglāk.” “Piemēram?” “Nu, piemēram, mūsu smirdīgā mazpilsētiņa.”

Kādā nomaļā Īrijas Konemāras kalnu pilsētiņā dzīvo divas sievietes: Maureena, kalsna, neizskatīga vecmeita, un viņas padzīvojusī, slimīgā māte Maga. Maureenas ikdienu piepilda naids pret māti. Viņa nespēj paciest Magas hipohondriju un manipulatīvo uzvedību, to, ka māte neprot pagatavot pat zupu vai putru, un to, ka katru rītu izlej savu nakts podu virtuves izlietnē.

Kādu dienu kaimiņi, brāļi Pets un Rejs, uzaicina Maureenu uz atvadu ballīti par godu savam tēvocim. Maureena nolemj doties un pavada nakti ar Petu, kuru pēc tam atved mājās. Viņš kļūst par Maureenas pirmo draugu un viņas iespēju pamest manipulatīvo māti un mazo pilsētiņu. Taču Magas manipulatīvā daba un Maureenas sarežģītā pagātne apgrūtina viņas laimes meklējumus. Vai Maureenai izdosies izrauties no mazpilsētas un vienmuļās dzīves važām? Vai arī īstenība nav gluži tāda, kā šķiet?

Režisore Ieva Stundžytė stāsta: “Ar dramaturga daiļradi pirmoreiz iepazinos, studējot LMTA, kad Jaunajā teātrī noskatījos Jonasa Vaitkus iestudēto “Spilvencilvēku” un Klaipēdas Drāmas teātra viesizrāžu laikā Viļņā — Gyta Padegima iestudēto “Līnenas skaistumkaralieni”. Man atmiņā palika nevis paši iestudējumi, bet galvenokārt Martina Makdonas dramaturģija un iespaidi, ko tā atstāja: tik asi temati, ka tie liek justies neērti, rotaļīgi un pretrunīgi dialogi, kas, šķiet, rakstīti ar vieglu roku, paradoksālas situācijas, kurās tomēr dziļi atpazīstam sevi, un līdz absurdam aizvests melnais humors.

“Man ļoti svarīgas ir arī sievietes — visplašākajā nozīmē: gan kā aktrises, gan kā tēli. Iestudējumiem apzināti meklēju materiālu, kas ir domāts sievietēm un kurā, lai arī ne vienmēr runāts par sievietēm, sievietes ir klātesošas. Manuprāt, apzīmējumi “skaista” vai “stipra”, runājot par sievieti, ir ļoti neviennozīmīgi. Skaistums nozīmē būt pašai, būt brīvai no citu viedokļiem un apzināties, ka esi svarīga pati sev, rūpēties par sevi un sevi mīlēt. Spēks nozīmē atzīt savu nogurumu, dusmas un sāpes, dot vietu visam savu emociju spektram un atklāt stereotipus. Veidojot šo iestudējumu, es cenšos to visu izlobīt un, par pamatu ņemot lugu, iedzīvināt.”

Projektu finansē Lietuvas Republikas Kultūras ministrija.