Kristina Steiblytė: Sargas

Kas notiek ar cilvēku, kad pazīstamā pasaule zaudē savus noteikumus? Vai mežs var kļūt par patvērumu cilvēkam, kurš cietis no vardarbības? Vai varbūt pats mežs ir ievainota būtne, kas meklē kādu, kurš sadzirdētu tā klusumu? “Sargas” aicina doties ceļojumā cauri mežam, kur savijas realitāte, mīti un cilvēka iekšējā pieredze. Šeit mežs nav tikai miera vai patvēruma vieta. Tā ir cilvēka darbības iezīmēta telpa — ar kailcirtēm, rētām klātiem kokiem un izzūdošas dzīvības pēdām. Vienlaikus tas ir noslēpumains apgabals, kur pazūd ierastās robežas un paveras iespēja pieredzēt pasauli citādi. Izrādes centrā ir meitenes ceļš no pasaules, kurā valda kontrole, vara un manipulācija, uz mežu. Tur satiekas divas ievainotas būtnes — cilvēks un daba. Viņu pieredze sāk atspoguļot viena otru, un kopīgā ievainojamība kļūst par iespēju veidot jaunu saikni, kas balstās nevis spēkā, bet iejūtībā, vērīgumā un empātijā. Šajā ceļojumā parādās sarga tēls — tas, kurš vēro, ir liecinieks, aizsargā un paliek modrs starp dažādām pasaulēm. Bet kurš īsti kuru sargā? Vai cilvēks sargā mežu, vai mežs — cilvēku? Vai mežs var mūs izglābt, vai arī vispirms jāuzdrošinās tajā apmaldīties, lai to saprastu? Dramaturģe Kristina Steiblytė šo lugu izstrādāja pēc uzvaras LNDT un tā ārvalstu partneru rīkotajā Eiropas rezidenču programmas konkursā, rezidencēs Madridē, Zagrebā, Briselē un Marseļā.